Šī gada 31. martā AS “Civinity Mājas” un SIA “Civinity Mājas Jūrmala” (turpmāk – CIVINITY) noslēdzis darbu pie visu apsaimniekošanā esošo dzīvojamo māju liftu, kas uzstādīti līdz 2000. gadam, risku novērtēšanas. CIVINITY norāda, ka visi lifti ir aprīkoti ar divvirzienu sakaru sistēmām ārkārtas gadījumiem, taču kopumā secināms, ka, visticamāk, bez valsts vai pašvaldības atbalsta iedzīvotājiem var neizdoties tuvāko piecu gadu laikā atjaunot daudzdzīvokļu ēkās esošos pasažieru un kravas liftus.
CIVINITY valdes locekle Nora Birkena: “Novecojušo, it sevišķi, vēl PSRS laikā uzstādīto liftu uzturēšanas izmaksas ir ļoti augstas un procesi laikietilpīgi, jo detaļas ir grūti iegūt. Turklāt tie ir tikai pagaidu remonti, kuru ilgtspēja nav zināma. Tas ir kā likt ielāpu uz ielāpa, un gala rezultātā šādi nebeidzami remonti ilgtermiņā izmaksā vairāk, sagādājot raizes, neērtības un papildu izdevumus iedzīvotājiem. Saimnieciski izdevīgāk viennozīmīgi ir uzstādīt jaunus liftus, taču šo darbu īstenošanai visbiežāk nepieciešamā uzkrājuma dzīvokļu īpašniekiem nav, līdz ar to kā vienīgais risinājums, diemžēl ir nepārtraukti lifta remonti. Ir skaidrs, ka iedzīvotājiem ir nepieciešams atbalsts – valsts vai pašvaldības, taču tāds atbalsts, kas spētu palīdzēt risināt šo problēmu, kas skar virkni Latvijas iedzīvotāju.”
Normatīvajā aktā* noteikta prasība, ka līdz 2025.gada 1. aprīlim jāveic drošuma novērtēšanas pārbaude pasažieru un kravas liftiem, kas uzstādīti līdz 2000. gadam. Drošuma novērtējums ietver inspicēšanas institūcijas sagatavotu novērtēšanas protokolu, lifta valdītāja izstrādātu risku novēršanas/samazināšanas plānu un plāna reģistrēšanu Bīstamo iekārtu reģistrā. Minētos darbus CIVINITY nodrošināja 28 dzīvojamās mājās, vairāk nekā 67 pasažieru un kravas liftiem, noslēdzot obligātos drošuma pārbaudes š.g. martā.
Aktuālo informāciju par liftu tehnisko stāvokli, kā arī nepieciešamajiem un/vai plānotajiem remontdarbiem tik iekļauta CIVINITY apsaimniekošanā esošo dzīvojamo māju gada pārskatos. Dzīvojamās mājās, kurās būs nepieciešams veikt vairākus vai apjomīgus lifta remontdarbus, sadarbībā ar liftu apkalpošanas uzņēmumiem tiks veikts individuāls novērtējums un izstrādāts prioritāro darbu plāns, kas saistīts ar iekārtu drošumu, par to informējot dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus, pēc nepieciešamības arī organizējot dzīvokļu īpašnieku kopsapulces un aptaujas, lai pieņemtu kopīgu lēmumu par darbu plānu turpmākajiem pieciem gadiem. Vienlaikus norādāms, ka CIVINITY ar virkni apsaimniekošanā esošo dzīvojamo māju pārstāvjiem jau ir iepriekš ir panākts kopīgs redzējums līdz ar kopīpašnieku lēmumu par liftu pilnīgu atjaunošanu vai nomaiņu, dzīvokļu īpašniekiem jau savlaicīgi pieņemot lēmumu par remontdarbu iekļaušanu tāmē, kā arī pakāpenisku uzkrājuma veidošanu plānveida remontdarbu īstenošanas nodrošināšanai.
“Situācija visā valsts mērogā ir sarežģīta, taču saviem klientiem mēs piedāvājam virkni dažādu risinājumu – kā rīkoties situācijā, ja mājā lifts ir novecojis un ir risks, ka tā darbība var tikt apturēta drošības apsvērumu dēļ. Ir iespējams veikt kompleksus lifta atjaunošanas darbus, kā arī pilnīgu lifta nomaiņu, taču katra situācija ir individuāla – mēs gan konsultējam mūsu klientus, gan arī pielāgojam iespējamos risinājumus. Mums jau ir virkne pozitīvu piemēru, kur dzīvokļu īpašnieki pēc konsultācijām ir lēmuši par pilnīgu lifta nomaiņu un salīdzinoši īsā termiņā izveidojuši nepieciešamo uzkrājumu. Tas ir ne tikai ilgtermiņa ieguldījums kopīpašumā, bet arī ikdienas neērtību un papildu izdevumu teju pilnīga samazināšana,” uzsver Nora Birkena.
Norādāms, ka liftu atjaunošanu vai nomaiņu iespējams veikt ALTUM programmas “Aizdevums daudzdzīvokļu māju remontiem, apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbiem un saistīto pakalpojumu izmaksām” ietvaros, saņemot aizdevumu darbu īstenošanai ar aizdevuma nomaksu termiņu līdz pat 20 gadiem. Taču teju ne visiem dzīvojamo māju īpašniekiem tas ir piemērotākais risinājums, ņemot vērā to, mājai var būt citi steidzamāk veicamie darbi, kuru īstenošanai arī nepieciešams dzīvokļu īpašnieku nodrošināts finansējums.
“Dzīvojamām mājām, kas būvētas vēl PSRS laikā, mūsdienās bieži vien jau akūti nepieciešama virkne plānveida remontdarbu. Lai arī no tehniskā viedokļa dzīvojamā māja var pastāvēt bez lifta, no cilvēcīgā aspekta jānorāda, ka lifts tomēr nav tikai dzīvojamo māju ērtība, bet daudziem tā ir iespēja iekļūt un izkļūt no sava mājokļa. Turklāt lifti ir bīstama iekārta, kuru apsaimniekotāji var tikt spiesti atslēgt, ja tās tehniskais stāvoklis vairs nebūs atjaunojams atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Ir nepieciešams komplekss risinājums visām nozarē iesaistītajām pusēm. Pēc mūsu speciālistu veiktajām pārbaudēm secināms, ka bez valsts vai pašvaldību atbalsta iedzīvotājiem var neizdoties veikt savlaicīgu liftu nomaiņu,” norāda Nora Birkena.
Turklāt, ņemot vērā to, ka dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki ne vienmēr spēj vienoties, paužot vairākuma gribu likuma noteiktajā kārtībā, pieņemot kopības lēmumu, iedzīvotāji var kļūt par situācijas ķīlniekiem – kur daļa vēlas mainīt liftu, bet citi ne. Līdz ar to gadījumā, ja normatīvajā aktā noteikto tuvāko piecu gadu laikā netiks īstenoti nepieciešamie darbi, lifti, kas neatbildīs prasībām tiks atslēgti un to izmantošana bloķēta.
*Ministru kabineta noteikumi Nr. 679 “Liftu un vertikālo cēlējplatformu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi”