Šobrīd parāds seko dzīvokļa īpašniekam, vai turpmāk sekos dzīvoklim?

Šobrīd parāds seko dzīvokļa īpašniekam, vai turpmāk sekos dzīvoklim?

Jau izsenis spēkā esošie normatīvie akti nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības un pienākumus. Arī pienākumu veikt norēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma un arīdzan kopīpašuma lietošanu. Ieskatu un skaidrojumu par dzīvokļu īpašnieku parādiem sniedz AS “Civinity Mājas” un SIA “Civinity Mājas Jūrmala” (turpmāk – CIVINITY) valdes locekle Nora Birkena.

Šāda kārtība šķietami ir loģiska un saprotama, taču diemžēl jau vairāku gadu garumā ir redzamas nepilnības šajā kārtībā, jo realitātē diemžēl dzīvokļu īpašnieki ne vienmēr savlaicīgi norēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem, kas veido parādus ne tikai par dzīvoklī saņemtajiem pakalpojumiem, bet arī – par mājai nodrošinātajiem pakalpojumiem, piemēram, teritorijas uzkopšanu, ēkas tehnisko uzturēšanu utt., turklāt, ja mājas iedzīvotāji veido uzkrājumu lielu remontdarbu izpildei – tad dzīvokļa īpašnieka neapmaksāto rēķinu daļa arī veido iztrūkumu uzkrājumā.

Kāpēc ir svarīgi mainīt to, kam ir “piesaistīts” parāds – īpašniekam vai īpašumam?

“Ja parāds ir piesaistīts īpašniekam – kā tas ir šobrīd, tad pie īpašuma tiesību maiņas, piemēram, dzīvokļa īpašuma pārdošanas vai atsavināšanas, parāds seko īpašniekam. Un tad var sākties nebeidzama “noķer mani” parāda atgūšanas pakaļdzīšanās. Un tas skar ne tikai apsaimniekotājus, bet arī citus pakalpojumu sniedzējus. Bet, ja parāds tiktu piesaistīts īpašumam, tad neatkarīgi no dzīvokļa īpašnieka maiņas – parāds “neceļotu” prom un to būtu ievērojami vieglāk atgūt,” skaidro N.Birkena.

Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem norēķini par dzīvoklim un mājai kopumā nodrošinātajiem pakalpojumiem tiek aprēķināti dzīvokļa īpašniekam par īpašuma lietošanu. Neskatoties uz to, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem teju ne visi dzīvokļu īpašnieki to realitātē arī dara pilnā apjomā un termiņos. Protams, nevar teikt, ka tas visos gadījumos tiek darīts apzināti vai ļaunprātīgi. Ir saprotami maksājumu kavējumi, jo dzīves situācijas cilvēkiem var būt dažādas, un tomēr lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku patiesi atbildīgi izturas pret šo pienākumu un veic norēķinus arī situācijās, kad īsu brīdi parāds ir izveidojies, to dzēšot, piemēram, tad, kad ziemas jeb apkures sezona ir beigusies un ikmēneša maksājumu slogs ir samazinājies. Tomēr ir dzīvokļu īpašnieki, kas apzināti šos maksājumus neveic un izvairās no parāda apmaksas visos iespējamajos veidos.

“Izmaiņas likumā nozīmētu to, ka nevienam no pakalpojumu sniedzējiem šis parādnieks vairs nebūs “jāmedī apkārt pasaulei” – nav jāpiedzen parādi par dzīvoklī saņemtajiem pakalpojumiem no tā laika perioda dzīvokļa īpašnieka. Turklāt tā ir papildu drošība citiem mājas dzīvokļu īpašniekiem – ka kaimiņa izveidots parāds neietekmēs mājai nodrošinātos pakalpojumus un uzkrājumu veidošanu remontdarbiem,” uzsver N.Birkena.

Ko apsaimniekotājs var darīt saistībā ar dzīvokļiem, kuros veidojas parāds?

CIVINITY jau ir izveidota sistēma un kārtība darbam ar parādniekiem, kas darbojas jau ilgu laiku. N.Birkena skaidro, ka uzņēmums dzīvokļu īpašnieku maksājumiem un arī parādiem pieiet saprotoši, tādēļ parādu piedziņa tiek uzsākta gadījumos, kad neapmaksāto rēķinu skaits pārsniedz trīs mēnešus. Vienlaikus tiek pakāpeniski sūtīti atgādinājumi tiem, kas nav veikuši norēķinus savlaicīgi, kā arī ar tiem, kuriem izveidojies vērā ņemams parāds, tiek piedāvāta iespēja vienoties par parāda nomaksu.

“Mēs visi esam cilvēki un saprotam, ka situācijas dzīvē var būt visādas, tāpēc pieejam parādu atgūšanai ar visaugstāko atbildību, vadoties pēc stingri noteiktas iekšējās kārtības. Taču tā ir veidota ar sapratni, kas vērsta uz iesaistīto pušu sadarbību un iespējami veiksmīga rezultāta sasniegšanu,” norāda N.Birkena.

Ko paredz grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā?

Grozījumi paredz dzīvokļa īpašuma katrreizējā īpašnieka pienākumu segt ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistītos izdevumus. Proti, grozījumi paredz principu “parāds seko dzīvoklim”.

Plašāks juridiskais skaidrojums likuma grozījumiem, kas ir ceļā uz LR Saeimu, pieejams izdevumā “Jurista Vārds” (05.11.2024., Nr.45 (1363))